Ievērojami cilvēki
ROBERTS LIEPIŅŠ (1904 – 1982)
Pats teicis : “Ar gleznām
sāku “blēņoties” pēc piecdesmitā mūža gada”.
No sākuma tikai tuvinieki zināja, ka klusais un nopietnais
vīrs grib būt arī gleznotājs, jo viņu biedēja apkārtējo
neizpratne.
Par aizraušanos ar glezniecību Roberts Liepiņš jutās
pateicīgs Bērzaunes apkārtnes neaprakstāmajam skaistumam –
to viņš gribēja iemūžināt.
Viņš visu savu mūžu nodzīvoja dzimtajā pagastā.
Ainavās un klusajās dabās viņš pārliecinoši ataino
kontrastus, šajos darbos rodami tikai naivismam raksturīgie
krāsu salikumi un ačgārnā perspektīve.
Bieži uz darbiem parakstījies ar Jāņa Liepiņa vārdu.
JĀNIS KRŪMIŅŠ (1900-1984),
tautā saukts par Krūmiņtēvu.
Viņa mūža lielākās aizraušanās bija dravniecība un
novada garīgo bagātību apzināšana. Pēc otrā pasaules kara
Krūmiņtēvs uzsācis plašu folkloras pierakstu vākšanu,
iesaistot šajā darbā gandrīz visus Gaiziņkalna apkārtnes
ilggadīgos iedzīvotājus.
Rezultātā pierakstīts pāri par 8000 tautasdziesmām, turklāt
no pavisam nelielas apkārtnes.
Krūmiņtēvs veicis vietējo avotu, upju un ezeru novērojumus
un laika apstākļu reģistrāciju.
Netālu no Bolēnu avota pie “Latvāņu” mājām Krūmiņtēvam
uzstādīts piemiņas akmens.
ĀRONU MATĪSS ( 1858 – 1939)
Folkloras vācējs, publicists un tautskolotājs .
Bērzauniešiem Āronu Matīss ir tas pats , kas Latvijai
Krišjānis Barons.
Un ne jau velti – pats Barons mūža nogalē, lūkodamies pēc
kāda, kas varētu šo darbu turpināt, atzina, ka vienīgais
varētu būt Āronu Matīss – tikai viņam pilnīgi šajā darbā
varot uzticēties.
Raženākais un vēsturē paliekošais posms sākās, nokļūstot
Rīgā un pilnībā nododoties žurnālista amatam.No 1888.gada
Dienas Lapas, Austruma, Rīgas Avīzes redakcijas loceklis.
Vēlāk avīzes Balss, Dzimtenes Vēstneša un Valdības Vēstneša
atbildīgais redaktors.
JURIS BREŽĢIS (1935 – 2002)
Juris Brežģis bija žurnālists, kura atstātajā
mantojumā ir ne tikai spožas lappuses preses izdevumos , bet
arī stāsti par sporta tematiku, īsstāsti, humoreskas,
epigrammas, dzeja , romāni, dziesmu teksti.
Strādājis laikrakstos “Sports” (1977 – 1990) un “Elpa” (1990
– 1995).
Rakstījis aprakstus, reportāžas, portretējumus, bijis “Lauku
Dzīves” speciālkorespondents Madonas rajonā.
Izdoti J. Brežģa aprakstu krājumi, īso stāstu krājums,
brošūras, rakstījis scenāriju dokumentālai filmai un tekstus
kinožurnāliem “Padomju Latvija”, “Sporta apskats”, “Māksla”.
AUSMA VĪKSNIŅA
(1930 – 2004)
Pavadījusi bagātu darba mūžu, bijusi represēta, mīlējusi literatūru, rakstījusi dzeju.
Ausma Vīksniņa dzimusi Bērzaunes pagasta „Ramuļēnos”. Skolas gaitas Ausma uzsākusi pavēlu – astoņu gadu vecumā. Mamma mājās jau ierādījusi burtus, tāpēc sagatavošanas klasītē Bērzaunes pamatskolā veicies tīri labi. Kara laikā skološanās bijusi diezgan juceklīga – Lipšu skola, kur par skolas direktori strādājusi Marianna Brežģe (dzejnieka Jura Brežģa māte), Tad atkal Bērzaunes skola, tad divus gadus mācības nav notikušas, tomēr 1947. gadā (17 gadu vecumā) Ausma absolvējusi Lipšu septiņgadīgo skolu. Meitenei ļoti nav veikusies matemātika un zīmēšana, toties paticis lasīt dzeju, deklamēt dzejoļus dažādos pasākumos, paticis, kā tie skan.
Pagasta pārvalde
Informatīvais izdevums "Bērzaunes RĪTS"
Izglītība
Bērnu un jauniešu apvienība "Rīts"
Kultūra un sports
Uzņēmējdarbība
Tūrisms un atpūta
Noderīgas saites
Starppilsētu autobusa maršruti
Vilcienu kustības saraksts
Bērzaunes karte
